Līdz pat 16. gadsimtam eiropieši nebija pazīstami ar apelsīniem un nezināja, ne kā šie augļi izskatās, ne kā garšo. Savukārt Ķīna ir apelsīna dzimtene, un tieši portugāļu jūrasbraucēji nogādāja šos augļus uz Eiropu.
Interesanti, ka apelsīna nosaukums, ja pievēršam uzmanību, tulkojumā nozīmē “ābols no Ķīnas”.
Šodien apelsīni, kas dod priekšroku siltajam subtropu klimatam, tiek audzēti arī daudzviet citur pasaulē. Lielas plantācijas atrodas Ķīnā, Indijā, Ēģiptē, Turcijā, Spānijā, Meksikā un daudzās citās valstīs, kur tiek nodrošināti piemēroti augšanas apstākļi.
Attīstītā tirdzniecība ir padarījusi apelsīnus par pieejamu un ierastu kārumu, kas tagad ir viegli iegādājams gandrīz ikvienam no mums, neatkarīgi no atrašanās vietas.
Taču mūsu saimnieces joprojām ir atturīgas eksperimentēt ar apelsīniem savās virtuvēs. Tikmēr itāļu gardēži jau sen ir atraduši veidus, kā izmantot šos citrusaugļus – vārot tos dažādos ēdienos un gatavojot apelsīnu džemu. Viņi uzskata, ka tieši tādā veidā var izbaudīt patieso apelsīnu garšu.
Apelsīnu džems
Protams, daudzi mūsu lasītāji varētu būt pārsteigti, ka no “ķīnas āboliem” – apelsīniem – var gatavot džemu. Tie taču nav tādi parastie āboli, no kuriem džemu gatavoja gadsimtiem ilgi. Bet kurš gan ir teicis, ka apelsīnu džems nebūs tikpat gards? Itāļi, acīmredzot, par to nemaz nešaubās.
Iemesls kādēļ es savās mājās noņēmu un izmetu istabas aizkarus
Sastāvdaļas:
2 kg apelsīnu
1 kg cukura
1 glāze ūdens
1 tējkarote sviesta
½ citrona
Šķir otru lapu, lai redzētu pagatavošanas gaitu!
